Vai varat pastāstīt par savu darbu Francijas Kultūras ministrijā? Kā tas mijiedarbojas ar jūsu kā Europeana agregatoru foruma priekšsēdētājas lomu?
Esmu 14 gadus strādājis Francijas Kultūras ministrijā daudzos amatos un tagad atbildu par Saistīto atvērto datu (LOD) stratēģijas noteikšanu un īstenošanu ministrijā. Man ir paveicies jau no paša sākuma sekot iniciatīvai Europeana vai iesaistīties tajā, un pašlaik es koordinēju Francijas dalību Europeana, pārstāvot Franciju digitālā kultūras mantojuma un Europeana (DCHE) ekspertu grupā Eiropas Komisijā.
Pēdējos piecus gadus esmu bijis arī Francijas nacionālā agregatora pārstāvis Europeana agregatoru forumā. Pirms dažiem mēnešiem mani ievēlēja par foruma vadības grupas locekli un izvirzīja priekšsēdētāja amatam. Es domāju, ka forums lieliski atspoguļo to, kā digitālā kultūras mantojuma tehniskos un politiskos aspektus var kopīgi pārvaldīt, un man ir liels gods iegūt iespēju pārstāvēt visus agregatorus un datu sniedzējus, kas sniedz ieguldījumu Europeana.
Tāpēc ir daudz krustpunktu starp manām lomām; tehniskie un politikas aspekti, ar kuriem es saskaros valsts līmenī, ir saistīti ar to, kā vadīt un atbalstīt kultūras mantojuma iestādes, lai tās publicētu savus datus kā saistītos atvērtos datus un sniegtu ieguldījumu iniciatīvā Europeana.
Kā Jaunais Eiropas “Bauhaus” ir saistīts ar darbu, ko jūs veicat abās šajās lomās?
Jaunais Eiropas “Bauhaus” ir īpaši svarīgs, jo tas pievērš uzmanību kultūrai un radošumam politiskā un ekonomiskā kontekstā, kurā šie aspekti netika uzskatīti par prioritātēm. Ņemot vērā abus manus uzdevumus, kas saistīti ar kultūras mantojuma pieejamības nodrošināšanu visplašākajai auditorijai, tostarp māksliniekiem, Jaunais Eiropas “Bauhaus” mums atgādina, ka radošums un kultūra var balstīties uz kultūras mantojumu vai iedvesmoties no tā. Es uzskatu, ka tas dod mums pārtiku pārdomām un iedvesmai!
Ko jums nozīmē Jaunais Eiropas “Bauhaus”?
Kad pirmo reizi dzirdēju par Jauno Eiropas “Bauhaus”, es to sapratu kā arhitektūras un dizaina “klasiskā” “Bauhaus” atdzimšanu. Es uzskatu, ka ir svarīgi, lai šī mākslinieciskā kustība, kas koncentrējās uz mākslas, arhitektūras, dizaina un labklājības apvienošanu, tiktu atdzīvināta tādos laikos, kad to satrauc tādas krīzes kā Covid-19 pandēmija un globālā sasilšana. Man Bauhaus bija sinonīms objektiem un arhitektūrai, kas ir skaisti, bet arī pilnīgi funkcionāli un noderīgi. Tāpēc es arī uztveru Jauno Eiropas “Bauhaus” kā kaut ko saistītu ar mākslu un kultūru, bet ar mērķi un saikni ar tehnoloģijām un citām nozarēm. Es uzskatu, ka tas ir aicinājums iedzīvotājiem nākt klajā ar idejām, kā māksla, kultūra un radošums var risināt mūsu pašreizējās sabiedrības problēmas.
Kāda, jūsuprāt, būtu kultūras mantojuma iestādes apmeklējuma pieredze ne pārāk tālā nākotnē, ko veido Eiropas “Bauhaus”?
Es uzskatu, ka Jaunais Eiropas “Bauhaus” dos jaunus veidus, kā sadarboties ar auditoriju. Pašreizējā situācijā, kad cilvēki nevar ceļot tā, kā agrāk, vai nejūtas pietiekami droši, lai apmeklētu pārpildītas vietas vai gaidītu garās rindās, ir grūti piedāvāt inovatīvus veidus, kā apmeklēt kultūras mantojuma iestādi. Viena no mūsu kā kultūras mantojuma nozares profesionāļu misijām ir likt ikvienam justies gaidītam un padarīt saturu pēc iespējas izglītojošāku un pieejamāku. Nākotnes iestādē, ko veidos Jaunais Eiropas “Bauhaus”, es ceru, ka tas būs vēl vairāk iespējams un ka mēs varēsim cerēt uz apmeklējumiem, kas nekonfliktē ar digitālo un “reālajā dzīvē” gūto pieredzi, bet nodrošina līdzsvaru starp abiem.
Vienā no pēdējām izstādēm, ko apmeklēju šeit, Francijā, tika izmantota digitālā tehnoloģija, lai ļoti efektīvi uzlabotu apmeklējumu in situ. Bija monumentāla gleznas ekspozīcija ar digitālu fokusu un daudzu tās elementu skaidrojumu. Šī funkcija ievērojami uzlaboja manu kā apmeklētāja pieredzi, jo es to varēju redzēt un izlasīt no jebkuras vietas telpā, un tā man sniedza vērtīgas vēsturiskas un mākslinieciskas detaļas. Es uzskatu, ka drīz šāda veida paplašinātā pieredze tiks plaši izmantota.
Kā vēl, jūsuprāt, digitālā joma var atbalstīt jūsu redzējumu?
Viss “aizkulišu” darbs, ko veic agregatori un, protams, datu partneri, palīdzēs veidot šo redzējumu. Pirms desmit gadiem digitālā joma galvenokārt nozīmēja plašu piekļuvi bez jebkāda jēdziena “robeža” vai “robeža”. Es esmu diezgan priecīgs, redzot, ka šī izpratne par digitālo jomu ir attīstījusies, un es domāju, ka šodien digitālo jomu vairāk uztver kā veidu, kā piedāvāt “paplašinātu kultūru”, kurā tradicionālā plaisa starp digitālo/fizisko jomu vairs nav aktuāla. Digitālā joma uzlabo kultūru ne tikai mantojumam, bet arī radīšanai. Digitālā joma ir pilnībā integrēta mūsu ikdienas dzīvē un procesā, tāpēc šajā kontekstā ir ļoti svarīgi atbalstīt kultūras mantojuma nozares digitālo pārveidi.
Jaunais Eiropas “Bauhaus” veicina starpdisciplinaritāti — komisāre Marija Gabriela to ir raksturojusi kā “tiltu starp mākslas un kultūras pasauli, no vienas puses, un zinātnes un tehnoloģiju pasauli, no otras puses”. Kā kultūras mantojuma nozare var sadarboties ar citām nozarēm, lai sniegtu ieguldījumu iniciatīvā?
Kultūras mantojuma nozares sadalīšana ir sekas vai atspoguļojums tam, kā politiski un administratīvi lietas tiek organizētas un finansētas. Patiesībā kultūra nestāv viena pati. Kultūra pēc definīcijas ir tilts uz citām nozarēm un no tām. Jaunais Eiropas “Bauhaus” ir lieliska iespēja atgādināt, ka kultūra, tāpat kā ekoloģija, ir daudzdisciplināra un ka būtu jāveicina sadarbība starp nozarēm, kas saistītas ar humanitārajām zinātnēm, no vienas puses, un tehnoloģijām, no otras puses.